Ja ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem (AST), nesen saņemta diagnoze vai nepieciešams papildu atbalsts, var nebūt viegli saprast, pie kura speciālista vērsties un ar ko sākt. Atkarībā no cilvēka vecuma un vajadzībām diagnostikā un turpmākā atbalsta nodrošināšanā var iesaistīties dažādi speciālisti.

Ģimenes ārsts
Ģimenes ārsts parasti ir pirmais speciālists, pie kura cilvēks vai ģimene vēršas, ja rodas aizdomas par autiskā spektra traucējumiem. Ģimenes ārsts izvērtē vispārējo veselības stāvokli, uzklausa novērojumus un nepieciešamības gadījumā izsniedz nosūtījumu pie bērnu psihiatra vai cita speciālista.

Ģimenes ārsts pats autisma diagnozi nenosaka, taču palīdz koordinēt pirmos soļus diagnostikas procesā un var sniegt informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem.

Bērnu psihiatrs
Bērniem un pusaudžiem autiskā spektra traucējumu diagnozi nosaka bērnu psihiatrs. Viņš izvērtē bērna uzvedību, attīstību, emocionālo stāvokli, komunikāciju un sociālo funkcionēšanu.

Nepieciešamības gadījumā diagnostikas procesā tiek iesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, psihologs, neirologs vai logopēds. Bērnu psihiatrs izvērtē arī iespējamos blakustraucējumus, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), trauksmi vai intelektuālās attīstības traucējumus. Bērnu psihiatrs var sagatavot arī medicīnisko dokumentāciju, rehabilitācijas plānu un, ja nepieciešams, iesniegumu invaliditātes ekspertīzei.

Bērnu klīniskais psihologs
Bērnu klīniskais psihologs veic padziļinātu psiholoģisko novērtējumu. Izmantojot standartizētus testus un novērojumus, tiek izvērtētas bērna kognitīvās spējas, valodas un sociālās prasmes, emocionālā regulācija un adaptīvā uzvedība. Psihologa atzinums ir būtiska diagnostikas procesa daļa – tas palīdz psihiatram apstiprināt vai noraidīt diagnozi, kā arī palīdz noteikt bērna stiprās puses un vajadzības turpmākā atbalsta plānošanai.

Psihiatrs (pieaugušajiem)
Pieaugušajiem autiskā spektra traucējumu diagnozi nosaka psihiatrs. Viņš izvērtē cilvēka attīstības vēsturi, pašreizējās grūtības, simptomu sākumu un raksturu. Ja iespējams, diagnostikā var izmantot arī tuvinieku sniegto informāciju vai dokumentus par cilvēka uzvedību un attīstību bērnībā.

Psihiatrs nosaka diagnozi un sastāda ārstēšanas vai rehabilitācijas plānu. Ja cilvēkam ir blakustraucējumi, piemēram, depresija, trauksme vai miega problēmas, psihiatrs var nozīmēt arī medikamentozu ārstēšanu.

Psihiatra noteiktā diagnoze ir pamats sociālā atbalsta un rehabilitācijas saņemšanai un invaliditātes noteikšanai.

Klīniskais psihologs (pieaugušajiem)
Klīniskais psihologs var piedalīties pieaugušo autisma diagnostikā, veicot padziļinātu psiholoģisko novērtējumu. Tajā var izmantot intervijas, novērojumus un standartizētus testus, lai izvērtētu kognitīvās spējas, vadības funkcijas, emociju regulāciju, komunikācijas stilu un sociālo izpratni. Klīniskais psihologs pats autisma diagnozi nenosaka, jo nav ārsts, taču psihologa atzinums palīdz psihiatram pieņemt galīgo lēmumu par diagnozi.

Klīniskais psihologs var arī sniegt ieteikumus, kā pielāgot vidi, mazināt sensoro pārslodzi un labāk pārvaldīt ikdienas grūtības. Atsevišķos gadījumos psihologs sagatavo arī papildu atzinumus, kas nepieciešami invaliditātes ekspertīzei vai rehabilitācijas plānam.

Gadījumu vadītājs
Gadījumu vadītājs ir jauns atbalsta modelis cilvēkiem ar autismu un viņu ģimenēm. Tas darbojas kā starpnieks starp ģimeni un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomā.

Gadījumu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt koordinēt nepieciešamos resursus un orientēties pieejamo pakalpojumu klāstā, lai ģimene, kurā aug bērns ar autismu vai aizdomām par autismu, varētu saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu. Gadījumu vadītāja projektu īsteno Latvijas Autisma apvienība ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.

Programma “Viegliem soļiem”
Programma “Viegliem soļiem” iepazīstina ar lietišķās uzvedības analīzes (ABA) pamatprincipiem. Tā paredzēta vecākiem, kuru bērnam ir autiskā spektra traucējumi vai aizdomas par AST, lai palīdzētu labāk izprast autismu un sākt darbu ar bērnu neatkarīgi no rindām un speciālistu pieejamības.

Programma palīdz vecākiem labāk izprast bērna uzvedību un tās iemeslus, kā arī sniedz priekšstatu par to, kā mājās mācīt bērnam nozīmīgas prasmes, tostarp komunikāciju un pašaprūpi.

Programmu izstrādājuši speciālisti no Ziemeļīrijas, savukārt Bērnu slimnīcas fonds nodrošinājis tās tulkošanu un adaptēšanu Latvijā. Programmai pievienotas arī Latvijas speciālistu veidotas sadaļas.

Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums “Atbalstīt ceļā”
Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vecumā no 2 līdz 18 gadiem (neieskaitot), kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenes locekļiem pieejams valsts finansēts psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums “Atbalstīt ceļā”, ko īsteno Latvijas Autisma apvienība.

Pakalpojuma ietvaros pieejamas vispārīgās un specializētās atbalsta grupas, kā arī radošās darbnīcas bērniem.

Vispārīgās atbalsta grupas paredzētas bērnu ar autismu ģimenes locekļiem, tostarp likumiskajiem pārstāvjiem, audžuvecākiem un vecvecākiem. Tajās iespējams saņemt pieredzes ekspertu un līdzinieku atbalstu, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī dažādu jomu speciālistus. Grupu nodarbības tiek organizētas Rīgā un dažādos Latvijas reģionos gan klātienē, gan attālinā - ti (tiešsaistes režīmā). Paredzētas ne vairāk kā 8 nodarbības. 

Specializētās atbalsta grupas veltītas konkrētām bērniem un viņu ģimenēm aktuālām tēmām, piemēram, miegam, ēšanas uzvedībai, komunikācijai, sensorajai uzvedībai, agresijai, pašaprūpei un citām tēmām. 

Savukārt radošās darbnīcas paredzētas bērniem ar autismu un viņu nepilngadīgajiem brāļiem un māsām. To mērķis ir mazināt komunikācijas grūtības, uzlabot patstāvību un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas ikdienā un saskarsmē ar citiem.

Kā pieteikties pakalpojumam “Atbalstīt ceļā”?
Lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, bērna ar autiskā spektra traucējumiem vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei jāiesniedz iesniegums Latvijas Autisma apvienībā.

Iesniegumā jānorāda:

• bērna ar AST vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, faktiskās dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija. Ja ģimenē ir vairāki bērni ar AST, par katru bērnu jāaizpilda atsevišķs iesniegums;

• bērna ar AST ģimenes locekļu, kuri tiks iesaistīti psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā, vārds, uzvārds un personas kods.

Iesniegumam jāpievieno ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista slēdziens, kas apliecina, ka bērnam ir autiskā spektra traucējumi.

Iesniegumu var sagatavot, izmantojot Latvijas Autisma apvienības tīmekļvietnē pieejamo iesnieguma veidlapu, vai iesniegt brīvas formas iesniegumu.

Dokumentus iespējams iesniegt:

elektroniski uz atbalsts@autisms.lv, iesniegumu parakstot ar drošu elektronisko parakstu;

• pa pastu uz adresi Strēlnieku iela 9–14, Rīga, LV-1010;

• klātienē Latvijas Autisma apvienības telpās.

Pēc dokumentu saņemšanas Latvijas Autisma apvienība pārbauda bērna atbilstību psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un pieņem lēmumu:

• par pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar AST un viņa ģimenes locekļiem;

• par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja bērns neatbilst tā saņemšanas nosacījumiem;

• par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, ja bērns atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, bet pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums ir beidzies. Šādā gadījumā pakalpojums būs jāgaida rindā, un pirms tā saņemšanas bērna atbilstība nosacījumiem tiks pārbaudīta atkārtoti.

Psihologs, psihoterapijas speciālists vai psihoterapeits
Pēc bērna autisma diagnozes saņemšanas atbalsts var būt nepieciešams ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Diagnoze var izraisīt dažādas emocijas - skumjas, dusmas, bailes, noliegumu vai neziņu –, un speciālists var palīdzēt tās izprast un pārstrādāt.

Psihologs, psihoterapijas speciālists vai psihoterapeits var palīdzēt vecākiem apgūt grūtību pārvarēšanas un stresa mazināšanas stratēģijas, stiprināt spēju pielāgoties pārmaiņām un risināt problēmas, ar kurām ģimene sastopas ikdienā. Atbalsts var būt noderīgs arī savstarpējās komunikācijas un attiecību stiprināšanai ģimenē, jo rūpes par bērnu ar autismu var radīt papildu emocionālo slodzi.

Ja bērnam līdz 18 gadu vecumam pirmreizēji noteikta invaliditāte un viņš dzīvo ģimenē, bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim viena gada laikā pēc invaliditātes noteikšanas ir pieejamas 10 valsts apmaksātas psihologa konsultācijas, katra 45 minūšu garumā. Tās pēc nepieciešamības var izmantot kopā vai katrs atsevišķi. Konsultācijas var sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēts vai pašvaldības nodrošināts psihologs.

Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskajam pārstāvim jāvēršas savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu.

Iesniegumā jānorāda:

• bērna vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās un, ja tā atšķiras, faktiskās dzīvesvietas adrese;

• bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās un, ja tā atšķiras, faktiskās dzīvesvietas adrese;

• pakalpojuma saņēmējs vai saņēmēji;

• vēlamais psihologa pakalpojuma sniedzējs, ja tāds ir;

• vēlamais saziņas veids – tālruņa numurs, e-pasta adrese vai pasta adrese.

Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski vai nosūtīt pa pastu. Pašvaldības sociālais dienests 10 dienu laikā pieņem lēmumu un sazinās ar pakalpojuma pieprasītāju. Valsts apmaksātas psihologa vai psihoterapijas konsultācijas https://www.vmnvd.gov.lv/lv/psihiska-veseliba

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko darīt, ja man šķiet, ka manam bērnam ir autiskā spektra traucējumi?

Ja ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem bērnam, ieteicams sākt ar konsultāciju pie ģimenes ārsta. Ja bērns ir jaunāks par sešiem gadiem, iespējams lūgt nosūtījumu uz agrīno intervenci.

Jāņem vērā, ka bērni vecumā no četriem līdz sešiem gadiem agrīnās intervences pakalpojumu var saņemt tad, ja AST diagnoze vēl nav noteikta, bet pastāv aizdomas par autiskā spektra traucējumiem.

Autiskā spektra traucējumu diagnozi bērniem nosaka bērnu psihiatrs.

Ko darīt, ja man šķiet, ka man pašam ir autiskā spektra traucējumi?

Ja pieaugušajam ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem, ieteicams pierakstīties pie psihiatra. Psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, tādēļ nosūtījums nav nepieciešams.

Pie klīniskā psihologa iespējams veikt ADI-R interviju, ADOS-2 testu, kā arī personības un kognitīvo spēju izpēti. Diagnozi apstiprina psihiatrs.

Vai ir pieejamas atbalsta grupas vecākiem, kuru bērniem ir autisms?

Jā. Facebook ir pieejama atbalsta grupa “Autisms.lv”.

Vai ir pieejamas atbalsta grupas pieaugušajiem ar autismu?

Jā. Facebook ir pieejama grupa “Aspergera sindroms un autisma spektrs pieaugušajiem”.

Atbalsta vajadzības katram cilvēkam ar autismu un viņa ģimenei var būt atšķirīgas, tāpēc nav viena risinājuma, kas būtu piemērots visiem. Svarīgi ir izvērtēt konkrētā cilvēka vajadzības un meklēt tām atbilstošu palīdzību – veselības aprūpē, izglītībā, sociālajā jomā vai ikdienas dzīvē.

Ja nav skaidrs, ar ko sākt, bērna gadījumā pirmais solis var būt saruna ar ģimenes ārstu, savukārt pieaugušais ar aizdomām par autiskā spektra traucējumiem var vērsties pie psihiatra. Ja diagnoze jau ir noteikta, ir vērts noskaidrot ne tikai speciālistu sniegtā atbalsta iespējas, bet arī pieejamos valsts, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pakalpojumus.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/