Autiskā spektra traucējumi (AST) var izpausties ļoti dažādi. Vienam cilvēkam grūtības var būt viegli izteiktas, citam tās var būtiski ietekmēt komunikāciju, attiecību veidošanu un ikdienas funkcionēšanu. Tāpēc, runājot par autismu, ir svarīgi atcerēties – nav divu pilnīgi vienādu cilvēku ar autismu.

Autisms jeb autiskā spektra traucējuminav slimība, bet gan viens no cilvēka nervu sistēmas attīstības variantiem. 

Autismu mēdz dēvēt par neredzamu invaliditāti, jo tas neietekmē cilvēka ārējo izskatu. Tomēr tas var ietekmēt to, kā cilvēks uztver apkārtējo pasauli, komunicē, veido attiecības ar citiem un uzvedas dažādās situācijās. Cilvēkiem ar autismu var būt grūtības sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā, raksturīgi vienveidīgi uzvedības modeļi un šaurākas intereses. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka autisms nav uzvedības traucējums – uzvedības īpatnības izriet no nervu sistēmas darbības īpatnībām.

Autiskā spektra traucējumi katram cilvēkam izpaužas atšķirīgi. Atšķiras gan pazīmju veids, gan to intensitāte, tāpēc pasaulē plaši pazīstams ir teiciens: "Ja esat saticis vienu cilvēku ar autismu, jūs esat saticis vienu cilvēku ar autismu." Dažiem cilvēkiem nepieciešams neliels atbalsts, savukārt citiem – daudz plašāka palīdzība ikdienā. Raksturīga var būt arī nevienmērīga prasmju attīstība. Piemēram, cilvēks var sasniegt ļoti labus rezultātus mācībās, bet vienlaikus saskarties ar grūtībām ikdienas praktiskajās prasmēs.

Tieši tāpēc būtiska nozīme ir agrīnai autisma pazīmju atpazīšanai. Savlaicīgs izvērtējums un pierādījumos balstīta psihosociālā rehabilitācija var palīdzēt attīstīt prasmes, uzlabot ikdienas funkcionēšanu un sekmēt veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā.

Kam pievērst uzmanību pirmajos bērna dzīves gados?
Jo agrāk tiek pamanītas autisma pazīmes, jo agrāk bērns var saņemt nepieciešamo izvērtējumu un atbalstu. Latvijā visiem bērniem vecumā no pusotra līdz trim gadiem tiek nodrošināts agrīns attīstības izvērtējums, lai savlaicīgi pamanītu iespējamos attīstības traucējumus un īpašās vajadzības.

Balstoties uz klīniskās psiholoģes Ievas Bites izstrādāto klīnisko algoritmu neirālās attīstības traucējumu diagnostikai, ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam attiecīgajā vecumā novērojamas vismaz piecas no turpmāk minētajām pazīmēm.

12 mēnešu vecumā

• neveido pastāvīgu acu kontaktu ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem dažādās situācijās un dažādos nolūkos, piemēram, lai iegūtu sev vēlamo, dalītos emocijās un interesē vai pievērstu sev uzmanību;

• nerāda ar pirkstu uz priekšmetiem ārpus sasniedzamības zonas un nekombinē šo žestu ar acu skatienu;

• nelieto žestus, piemēram, nemāj ar roku atvadoties vai neplaukšķina;

• neatdarina pieaugušā darbības pēc parauga, piemēram, nesit klucīšus kopā vai neķemmē matus, redzot, kā to dara pieaugušais;

• nereaģē uz savu vārdu ar acu skatienu vai pagriežot galvu (to var novērtēt, saucot bērnu vārdā trīs reizes – ja viņš neatsaucas arī pēc trešās reizes);

• neseko ar skatienu norādošam žestam un neskatās tur, kur norāda pieaugušais;

• nesmaida, skatoties uz pieaugušā seju, piemēram, kad pieaugušais viņam smaida vai spēlē paslēpes ar rokām, bērnam nepieskaroties un viņu nekutinot;

• nelalina, neveido zilbju virtenes, bērna lietotās skaņas ir neartikulētas, nav vērstas uz dialogu ar jums;

• nekombinē lalināšanu ar acu kontaktu un žestiem;

• nelieto 1-3 vārdus vai zilbes ar konkrētu nozīmi;

• nesaprot vienkāršus norādījumus.

18 mēnešu vecumā

• nelieto žestus, piemēram, nemāj ar roku atvadoties, nemāj ar galvu vai nepurina galvu, paužot noliegumu;

• neveido sižeta rotaļas, piemēram, nebaro lelli ar karoti vai nedod tai padzerties no krūzītes;

• nelieto vismaz 5–10 skaidri izrunātus vārdus;

• pasīvais vārdu krājums nav lielāks par aktīvo;

• nesaprot vienkāršas instrukcijas, kas izteiktas bez norādoša žesta, piemēram: "iedod kluci";

• pēc lūguma nespēj parādīt nosauktas ķermeņa daļas, piemēram, acis, degunu vai muti;

• zaudē iepriekš apgūtās prasmes, piemēram, pārstāj lietot iepriekš apgūtu vārdu vai frāzi.

24 mēnešu vecumā

• nerāda rotaļlietas vai citus priekšmetus pieaugušajam, vienlaikus skatoties uz viņu;

• aktīvajā vārdu krājumā nelieto 20-50 vārdus;

• nelieto frāzi "mamma, dod!" vai "vēl dzert!";

• nesaprot divpakāpju instrukcijas, piemēram: "aizej, atnes krūzi", ja tās izteiktas bez attiecīga žesta;

• nespēlējas blakus citiem bērniem;

• neizrāda interesi par vienaudžiem, neskatās uz viņiem un nepievērš uzmanību viņu darbībām.

36 mēnešu vecumā

• labprātāk spēlējas viens, nevis iesaistās kopīgās rotaļās;

• neveido lomu spēles;

• novērojama eholālija (dzirdētu vārdu vai frāžu atkārtošana);

• neatbild uz jautājumiem;

• runā monotonā balsī, bez intonācijas, bieži augstā vai spiedzošā tonī;

• izvairās no fiziska kontakta;

• ir neelastīgs pret pārmaiņām – izmaiņas ierastajā kārtībā var izraisīt izteiktu satraukumu, dusmas, agresiju vai histēriju.

Agrīnai autisma pazīmju atpazīšanai ir būtiska nozīme. Savlaicīgs attīstības izvērtējums un pierādījumos balstīta psihosociālā rehabilitācija var veicināt bērna attīstību, uzlabot ikdienas funkcionēšanu un sekmēt veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā. 

Svarīgi atcerēties, ka viena vai vairākas no minētajām pazīmēm vēl nenozīmē, ka bērnam ir autiskā spektra traucējumi. Novērotajām pazīmēm var būt arī citi iemesli, tāpēc nevajadzētu izdarīt pāragrus secinājumus. Ja rodas bažas par bērna attīstību, ir svarīgi vērsties pie speciālista, jo tikai speciālists, veicot atbilstošu bērna attīstības izvērtēšanu, var noteikt, vai bērnam ir autiskā spektra traucējumi.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.\

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.canva.com