Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) nepieciešamais atbalsts var būt ļoti atšķirīgs. Ja kādā attīstības jomā tiek konstatētas grūtības, atbalstu iespējams sākt arī pirms oficiālas diagnozes saņemšanas. Bērnu uz nepieciešamajām intervencēm var nosūtīt ģimenes ārsts, pediatrs vai neirologs, savukārt nodarbību intensitāti un ilgumu nosaka nosūtošais ārsts un speciālists, kurš strādā ar bērnu.

Atkarībā no cilvēka individuālajām vajadzībām atbalsts var ietvert psihoterapiju, fizioterapiju, uztura speciālista konsultācijas, mākslu terapijas, psihologa konsultācijas un citus terapijas veidus.

Dialektiski biheiviorālā terapija (DBT)
Dialektiski biheiviorālā terapija jeb DBT ir psihoterapijas veids, kas paredzēts cilvēkiem, kuri piedzīvo intensīvas negatīvas emocijas, kas var rasties pēkšņi un saglabāties ilgstoši.

DBT palīdz attīstīt stresa pārvarēšanas, emociju regulācijas un problēmu risināšanas prasmes, izmantojot dažādas kognitīvas un uzvedības intervences.

Personas, kurām nozīmīgi palīdz DBT, ir cilvēki ar personības traucējumiem, īpaši robežstāvokļa personības traucējumiem, dažāda veida atkarībām, ēšanas, bipolāriem traucējumiem un citām grūtībām, kuru centrā ir emociju regulācijas problēmas. Terapijas mērķi ir saistīti ar uzvedības kontroles veidošanu, emocionālās labsajūtas veicināšanu, problēmu risināšanu un dzīvesprieka attīstīšanu. DBT praksē var ietvert iknedēļas individuālās terapijas sesijas un grupu prasmju treniņus.

Fizioterapija
Fizioterapijas nodarbības palīdz uzlabot kustību kvalitāti, līdzsvaru, koordināciju, spēku un ķermeņa apzināšanos, kā arī veicina fizisko un emocionālo labsajūtu. Terapijas procesā fizioterapeits var izmantot dažādas metodes, piemēram, terapeitiskos vingrinājumus, līdzsvara un koordinācijas treniņus, relaksācijas paņēmienus, pozicionēšanu, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizāciju. Var tikt izmantotas arī specifiskas terapijas metodes, piemēram, Bobata, PNF vai Feldenkreisa metode.

Fizioterapeits izvērtē arī roku motoriskās funkcijas, bilaterālo koordināciju, gaitu un līdzsvaru. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var būt grūtības ar līdzsvaru un pozas noturēšanu, pirkstgalu gaita, dispraksija vai samazināts muskuļu spēks rokās. Izvērtēšanā tiek izmantoti dažādi instrumenti, kas palīdz noteikt kustību spējas, koordinācijas grūtību pakāpi un individuālās attīstības vajadzības. Fizioterapija var palīdzēt mazināt sāpes, uzlabot stāju un kustību brīvību, attīstīt spēku un lokanību, kā arī veicināt kustību prieku un patstāvību ikdienas dzīvē.

Uztura speciālista konsultācijas
Uztura speciālista konsultācijas palīdz veicināt veselīgu un sabalansētu uzturu, pielāgojot to katra cilvēka individuālajām vajadzībām, veselības stāvoklim un dzīvesveidam. Konsultācijas laikā tiek izvērtēti ēšanas paradumi, uztura uzņemšana, ķermeņa masa un iespējamie riska faktori, kā arī sniegti praktiski ieteikumi uztura uzlabošanai.

Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem nereti novērojamas grūtības ar uztura uzņemšanu un selektīva ēšana. To var ietekmēt paaugstināta jutība pret ēdiena konsistenci, garšu, temperatūru vai tekstūru. Ilgstoši ierobežota ēdienkarte var radīt uzturvielu trūkuma, somatisku problēmu un svara deficīta risku.

Bērniem ar AST selektīva ēšana var izpausties, izvēloties tikai noteiktus pārtikas produktus, konkrētas krāsas, formas vai konsistences ēdienus vai konkrēta ražotāja produktus. Iespējama arī mainīga apetīte, maza interese par ēdienu, atteikšanās izmēģināt jaunus produktus vai izvairīšanās no ēšanas. Dažkārt var būt novērojama arī neēdamu lietu ēšana.

Uztura speciālists palīdz identificēt šīs grūtības un kopā ar cilvēku un viņa ģimeni meklē veidus, kā pakāpeniski paplašināt ēdienkarti un pielāgot ēdiena konsistenci un garšu individuālajai jutībai, vienlaikus nodrošinot organismam nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu.

Farmakoloģiskā terapija (medikamenti)
Autisms nav slimība, kuru iespējams izārstēt ar medikamentiem, un nav medikamentu, kas tieši iedarbotos uz galvenajām autisma pazīmēm. Tomēr bērnu psihiatra vai psihiatra izrakstītus medikamentus atsevišķos gadījumos var izmantot, lai mazinātu ar autismu saistītas grūtības, piemēram, izteiktu aizkaitināmību, (auto)agresīvu uzvedību, trauksmi vai bezmiegu, kā arī lai ārstētu blakustraucējumus.

Medikamentu lietošanas nepieciešamība, iespējamie ieguvumi un riski jāizvērtē individuāli. Terapijas laikā nepieciešams regulāri izvērtēt medikamentu efektivitāti, nepieciešamību un iespējamās blakusparādības.

Aizkaitināmības un (auto)agresīvas uzvedības mazināšanai kā pirmās izvēles medikamentus var izmantot atipiskos antipsihotiskos līdzekļus jeb neiroleptiķus. Risperidonam bērniem līdz 18 gadu vecumam ar diagnozēm F84.0–F84.5 un F84.8 pēc SSK-10 ir pieejama 75 % kompensācija. Pieaugušajiem ar jebkuras smaguma pakāpes intelektuālās attīstības traucējumiem risperidonam pieejama 100 % kompensācija.

Aripiprazols bērniem netiek kompensēts, savukārt pieaugušajiem ar jebkuras smaguma pakāpes intelektuālās attīstības traucējumiem tam pieejama 100 % kompensācija.

Abi ir recepšu medikamenti, un tos izraksta un lieto psihiatra uzraudzībā.

Katrs cilvēks ar autismu uz medikamentiem reaģē atšķirīgi, daži var būt īpaši jutīgi, tāpēc ir svarīgi sākt ar mazāko iespējamo devu un pakāpeniski to palielināt.  Terapijas laikā ir svarīgi sekot līdzi iespējamām blakusparādībām, tostarp uzvedības, vielmaiņas un svara izmaiņām, neiroloģiska rakstura blakusparādībām un iespējamiem hormonāliem traucējumiem. Tāpat medikamenti ir būtiski, lai ārstētu blakustraucējumus. Galvenie farmakoterapijas principi ir visaptverošs simptomu novērtējums, individualizēta ārstēšanas pieeja un regulāra uzraudzība.

Vizuāli plastiskās mākslas terapija
Vizuāli plastiskās mākslas terapija ir viens no mākslu terapijas virzieniem, kurā māksla un radošais process tiek izmantots cilvēka emocionālās, psihiskās un fiziskās labsajūtas veicināšanai. Terapijas laikā cilvēks savas domas, emocijas un vajadzības var izteikt zīmējot, gleznojot, veidojot no māla vai plastilīna, veidojot kolāžas vai izmantojot citus mākslinieciskās izteiksmes veidus. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla. 

Svarīgs ir ne tikai radītais darbs, bet arī pats radošais process, pārdomas un saruna ar mākslas terapeitu. Terapija notiek profesionāla mākslas terapeita vadībā un tiek pielāgota konkrētā cilvēka vajadzībām un iespējām.

Drāmas terapija
Drāmas terapija ir viens no mākslu terapijas virzieniem, kurā terapeitisku mērķu sasniegšanai izmanto drāmas un teātra elementus. Terapijā var izmantot lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, maskas, priekšmetus, lelles, fotogrāfijas, video un citus izteiksmes līdzekļus. Drāmas terapijas mērķis var būt emocionālās, kognitīvās, fiziskās un sociālās veselības uzlabošana.

Deju un kustību terapija
Deju un kustību terapijā galvenais izteiksmes un saziņas līdzeklis ir ķermenis un kustība. Tā var palīdzēt cilvēkam apzināties savu ķermeni, emocijas un iekšējos procesus, kurus ne vienmēr iespējams izteikt vārdos. Terapijas laikā tiek radīta droša un pieņemoša vide, kurā iespējams izpausties ar kustību, rotaļu vai spontānu darbību. Terapijas saturs tiek pielāgots konkrētā cilvēka vajadzībām. Bērniem terapija bieži tiek īstenota ar spēles un radošu aktivitāšu palīdzību, savukārt pieaugušajiem tā var palīdzēt apzināties emocijas, mazināt stresu un veicināt emocionālo līdzsvaru.

Mūzikas terapija
Mūzikas terapijā mūzika un tās izteiksmes līdzekļi tiek izmantoti emocionālās, sociālās un fiziskās labsajūtas veicināšanai. Terapijas laikā cilvēks var iesaistīties mūzikas radīšanā, klausīšanās procesā vai improvizācijā. Cilvēkiem ar AST mūzikas terapiju var izmantot komunikācijas un sociālo prasmju, uzmanības un emocionālās pašregulācijas veicināšanai. Muzikālas aktivitātes var sniegt iespēju iesaistīties, sadarboties un izpaust sevi arī tad, ja savas emocijas vai pieredzi ir grūti paust vārdos.

Eksistenciālā psihoterapija
Eksistenciālā psihoterapija ir terapijas pieeja, kas palīdz cilvēkam dziļāk izprast sevi, savas vērtības, dzīves jēgu un personīgo atbildību par izdarītajām izvēlēm. Tā pievēršas tādiem cilvēka dzīves jautājumiem kā brīvība, vientulība, attiecības, kā arī dzīves un nāves nozīme. Terapijas procesā tiek radīta droša un pieņemoša vide, kurā cilvēks var izpētīt savas domas, emocijas un pieredzi, apzināties iekšējos resursus un pieņemt lēmumus, kas vairāk atbilst viņa vērtībām un vajadzībām. Eksistenciālā psihoterapija var palīdzēt mazināt trauksmi, veicināt pašizpratni un labāk izprast savas vajadzības un izvēles.

Psihologa konsultācijas
Psihologs palīdz risināt emocionālas, uzvedības un dažādu dzīves situāciju grūtības. Pie psihologa var vērsties, piedzīvojot stresu, nemieru, skumjas, vainas vai kauna sajūtu, attiecību grūtības, šķiršanos vai tuvinieka zaudējumu, kā arī tad, ja ir vēlme labāk izprast sevi un uzlabot attiecības ar apkārtējiem. Konsultāciju laikā psihologs palīdz apzināt un izmantot cilvēka iekšējos resursus, veicinot emocionālo līdzsvaru, pašizpratni un personīgo izaugsmi. Darbs notiek sarunas, izpratnes un atbalsta veidā drošā un pieņemošā vidē.
Psihologa atbalsts var būt nozīmīgs arī cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenēm. Konsultācijas var palīdzēt labāk izprast emocijas, mazināt trauksmi, attīstīt sociālās prasmes un veicināt emocionālo pašregulāciju un drošāku mijiedarbību ar apkārtējo vidi.

Izvēloties terapijas un atbalsta veidus, būtiski ņemt vērā katra cilvēka individuālās vajadzības, spējas un grūtības. Vienam cilvēkam piemērots atbalsts ne vienmēr būs piemērots citam, un nepieciešamība pēc konkrētām terapijām dzīves laikā var mainīties. Tāpēc svarīga ir sadarbība ar speciālistiem, lai izvērtētu piemērotākos atbalsta veidus un to, kā tie palīdz uzlabot cilvēka ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.\

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.unsplash.com