Jaunietim ar autismu pieaugot, arvien nozīmīgāki kļūst jautājumi par viņa nākotni, neatkarību un lēmumu pieņemšanu. Dažiem cilvēkiem ar autismu pieaugušā vecumā var būt nepieciešams atbalsts, lai pieņemtu un īstenotu lēmumus dažādās dzīves jomās.

Latvijā viena no juridiskajām iespējām ir rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības noteikšana. Vienlaikus pastāv arī risinājumi, kas ļauj cilvēkam saglabāt rīcībspēju un saņemt nepieciešamo palīdzību lēmumu pieņemšanā.

Kas ir aizgādnība?
Rīcībspēja ir personas juridiska spēja patstāvīgi veikt tiesiskas darbības un uzņemties par tām atbildību. Ja pilngadīga persona noteiktās jomās nespēj saprast savas darbības nozīmi vai vadīt savu rīcību, tiesa var lemt par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu.

Latvijā rīcībspēju nevar atņemt pilnībā. Ierobežojums nosakāms tikai tādā apjomā un tajās jomās, kurās tas patiešām nepieciešams. Ir arī personiskās nemantiskās tiesības, kurās personas rīcībspēju ierobežot nedrīkst.

Kādos gadījumos var noteikt aizgādnību?
Pilngadīgas personas rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams pašas personas interesēs un ir vienīgais veids, kā viņu aizsargāt.

Latvijā rīcībspēju nevar atņemt pilnībā. Personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem to var ierobežot tikai tādā apjomā, kādā persona nespēj saprast savas darbības nozīmi vai vadīt savu rīcību. Ir arī jomas, kurās personas rīcībspēju ierobežot nedrīkst, tostarp personiskās nemantiskās tiesības un savu tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana jautājumos, kas saistīti ar rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, aizgādni vai domstarpībām ar viņu.

Ja personai tiek ierobežota rīcībspēja, tiek nodibināta aizgādnība. Tiesa vispirms izvērtē, kādās jomās persona un aizgādnis var rīkoties kopā, un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā aizgādnim nepieciešams rīkoties patstāvīgi.

Steidzamos gadījumos iespējams nodibināt arī pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežošanas.

Kas var kļūt par aizgādni?
Aizgādni pilngadīgai personai pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa. Ja persona spēj formulēt savu viedokli, bāriņtiesai tas jānoskaidro arī par iespējamo aizgādni.

Par aizgādni var iecelt personas izraudzītu cilvēku, laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem. Izvēloties aizgādni, bāriņtiesa izvērtē, vai konkrētajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības šo pienākumu veikšanai.

Arī pēc aizgādņa iecelšanas bāriņtiesa uzrauga viņa pienākumu izpildi. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, aizgādnis tiek atcelts vai nomirst, bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu.

Dažās pašvaldībās pilngadīgu personu aizgādņiem ir pieejams arī pašvaldības pabalsts. Tā apmērs dažādās pašvaldībās atšķiras, tādēļ par iespējamo atbalstu jāinteresējas savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Kā pieteikt rīcībspējas ierobežošanu?
Par pilngadīgas personas rīcībspējas ierobežošanu lemj tiesa, tādēļ procesa uzsākšanai tiesā jāiesniedz pieteikums.

Pieteikumu var iesniegt:

• pati persona, kurai nepieciešams izvērtēt rīcībspējas ierobežošanu;

• personas bērni, brāļi, māsas vai vecāki;

• laulātais;

• prokurors.

Ja jau iepriekš ir zināms, ka rīcībspējas ierobežošana varētu būt nepieciešama līdz ar jaunieša 18 gadu vecuma sasniegšanu, pieteikumu iespējams iesniegt arī 17 gadu vecumā, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pilngadības.

Pieteikumā jānorāda personas diagnoze vai diagnozes, jāpamato, kādēļ nepieciešams ierobežot rīcībspēju un kādēļ tas ir pašas personas interesēs, kā arī jāpievieno pierādījumi.

Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas tiesību un interešu aizsardzībai, tādēļ jāpaskaidro arī, kādi citi risinājumi iepriekš izmantoti un kāpēc tie nav bijuši efektīvi. 

Lietu izskata tiesa, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram. Tiesa noskaidro arī pašas personas viedokli, ja viņa spēj to formulēt, un persona tiek aicināta piedalīties tiesas sēdē. Tiesa var pieprasīt nepieciešamo informāciju no ārstniecības iestādēm un citām iestādēm, kā arī papildu pierādījumus. Nepieciešamības gadījumā var tikt noteikta tiesu psihiatriskā vai psiholoģiskā ekspertīze.

Tiesa var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu, piemēram, tādās jomās kā maksājumu veikšana un saņemšana, darījumu slēgšana, rīcība ar mantu un tās pārvaldīšana, kā arī komercdarbības vai saimnieciskās darbības veikšana. Ja tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu, bāriņtiesa ieceļ aizgādni, kurš rīkojas tiesas noteiktajā apjomā. Rīcībspējas ierobežojumu iespējams pārskatīt jebkurā laikā, iesniedzot jaunu pieteikumu, bet reizi septiņos gados tas jāpārskata obligāti. Tiesas izdevumi šādās lietās tiek segti no valsts līdzekļiem.

Vai tiesas spriedumu var pārsūdzēt?
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 413.-440. un 450.-477. pantiem tiesas spriedumu var pārsūdzēt termiņā, kas noteikts pašā spriedumā. Tiesības to darīt ir personai, kura iesniegusi pieteikumu, personai, par kuru pieteikums iesniegts, un prokuroram.

Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Apelācijas sūdzībā jānorāda, vai spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā vai daļēji, kam tieši persona nepiekrīt un kādu spriedumu vēlas panākt.

Savukārt apelācijas instances spriedumu noteiktos gadījumos iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja ir noticis materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpums. Kasācijas instance atkārtoti nepārbauda pierādījumus un nevērtē, kā tie analizēti iepriekšējās tiesu instancēs.

Rīcībspējas ierobežošana kā galējais mērs
Rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana var šķist veids, kā pasargāt pieaugušu cilvēku, kuram ir grūtības patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tomēr šāds risinājums būtiski ietekmē cilvēka iespējas pašam lemt par savu dzīvi, tādēļ rīcībspējas ierobežošana uzskatāma par galēju risinājumu. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pants paredz, ka cilvēkiem ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir tiesībspēja un rīcībspēja visās dzīves jomās. Vienlaikus valstīm jānodrošina nepieciešamais atbalsts, lai cilvēks šīs tiesības varētu īstenot. Arī Eiropas institūcijas un cilvēktiesību organizācijas ir norādījušas uz riskiem, ko var radīt nesamērīga rīcībspējas ierobežošana. Eiropas Parlaments 2023. gada ziņojumā aicināja ierobežojošus pasākumus izmantot tikai izņēmuma gadījumos un ar stingriem nosacījumiem. Savukārt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi izvērtēt katra cilvēka individuālo situāciju.

Kas ir atbalstīta lēmumu pieņemšana?
Atbalstīta lēmumu pieņemšana nozīmē, ka cilvēks saglabā savu tiesībspēju un rīcībspēju un pats pieņem lēmumus, taču saņem nepieciešamo palīdzību, lai varētu izprast informāciju, izvērtēt iespējas un paust savu izvēli.

Atbalsts var ietvert:

• palīdzību komunikācijā;

• vizuālos palīglīdzekļus;

• informāciju vienkāršā vai vieglajā valodā;

• papildu laiku informācijas uztveršanai un apstrādei;

• atbalsta personas palīdzību dažādu iespēju izvērtēšanā.

Atbalstīta lēmumu pieņemšana var būt gan neformāla, gan formalizēta, izmantojot juridiskus risinājumus, piemēram, pilnvarojumu.

Vai atbalstīta lēmumu pieņemšana vienmēr ir iespējama?
Atbalstīta lēmumu pieņemšana attiecas arī uz cilvēkiem ar būtiskām komunikācijas vai kognitīvām grūtībām. Tomēr var būt situācijas, kad pat ar ievērojamu atbalstu nav iespējams noskaidrot cilvēka vēlmes vai pieņemt lēmumu ar viņa iesaisti.

Šādās situācijās var būt nepieciešami ierobežojoši pasākumi, taču tiem jābūt izņēmumam, nevis ierastai praksei. Pirms to piemērošanas nepieciešams rūpīgs un dokumentēts izvērtējums, ierobežojumiem jābūt samērīgiem un regulāri pārskatāmiem, kā arī pēc iespējas jāņem vērā informācija par paša cilvēka vēlmēm. Vienlaikus jāturpina meklēt iespējas attīstīt cilvēka spējas un veicināt patstāvīgāku lēmumu pieņemšanu.

Ko darīt, ja cilvēks nespēj izteikt savas vēlmes?
Tas, ka cilvēks nevar izteikt savas vēlmes ierastā veidā, vēl nenozīmē, ka viņa viedokli nav iespējams noskaidrot.

Atkarībā no cilvēka vajadzībām var izmantot alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas metodes, tehnoloģijas, kas palīdz fiksēt cilvēka reakcijas, kā arī iesaistīt uzticības personu, kura viņu labi pazīst.

Noderīga var būt arī cilvēka reakciju un uzvedības novērošana ilgākā laikā, ņemot vērā viņa ieradumus, iepriekš izdarītās izvēles, reakcijas līdzīgās situācijās un dzīves kontekstu.

Kas notiek ārkārtas situācijās – kad cilvēks apdraud sevi vai citus?
Ja pastāv tūlītējs apdraudējums cilvēka dzīvībai vai drošībai, var būt nepieciešami īslaicīgi aizsargpasākumi. Tiem jābūt samērīgiem ar konkrēto situāciju, jāpiemēro tikai minimāli nepieciešamajā apjomā un jāizbeidz, tiklīdz apdraudējums ir novērsts. Ārkārtas situācijā izmantots risinājums nedrīkst automātiski kļūt par pamatu pastāvīgai aizgādnībai.

Vai rīcībspējas ierobežojums var būt ilgstošs?
ANO un Eiropas Savienības institūcijas uzsver: pat ja uz īsu laiku tiek piemērota rīcībspējas ierobežošana un aizgādnība, tā nevar būt beztermiņa. Ir jāparedz regulārs pārskatīšanas mehānisms, piemēram, reizi gadā, un atbildīgajām iestādēm ir pienākums meklēt iespējas pāriet uz atbalstītu lēmumu pieņemšanu. Latvijā pašlaik rīcībspējas ierobežojuma termiņš ir 7 gadi.

Alternatīvas rīcībspējas ierobežošanai
Rīcībspējas ierobežošana nav vienīgais veids, kā palīdzēt pieaugušam cilvēkam, kuram nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā. Atkarībā no cilvēka vajadzībām iespējami arī citi risinājumi, kas ļauj saglabāt lielāku patstāvību un kontroli pār savu dzīvi.

Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā
Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un I, II vai III invaliditātes grupu ir pieejams valsts apmaksāts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums, ko nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīga raks - tura traucējumiem “Zelda”.  Atšķirībā no aizgādnības atbalsta persona nepieņem lēmumus cilvēka vietā, bet palīdz viņam pašam izprast iespējas, pieņemt sev nozīmīgus lēmumus un īstenot savas tiesības.

Atbalstu iespējams saņemt dažādās dzīves jomās – savu tiesību un interešu aizstāvībā, finanšu jautājumos, ikdienas dzīvē, veselības un sociālās aprūpes jautājumos, kā arī sava atbalsta loka veidošanā.

Ja cilvēka rīcībspēja jau ir ierobežota, pakalpojumu pielāgo viņa situācijai. Jomās, kurās rīcībspēja ir ierobežota, pakalpojums tiek sniegts ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Atbalsta apjoms tiek noteikts atbilstoši cilvēka vajadzībām – līdz 8, 20 vai 35 stundām mēnesī. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem, un nepieciešamības gadījumā to iespējams saņemt atkārtoti.

Pilnvarojums
Pilnvarojums ļauj cilvēkam pašam izvēlēties personu, kurai uzticēt konkrētu darbību veikšanu savā vārdā un interesēs. Pilnvarojums var attiekties, piemēram, uz finanšu darījumiem, līgumu slēgšanu, ārstniecības jautājumiem vai pieteikšanos pakalpojumiem.

Pilnvarojums neierobežo cilvēka rīcībspēju – viņš saglabā kontroli pār savu dzīvi un var pilnvaru atsaukt. Tomēr pilnvarotā persona jāizvēlas rūpīgi, jo darbības, ko tā veic cilvēka vārdā pilnvarojuma ietvaros, ir viņam saistošas.

Cilvēkam ar autismu pilnvarojums var būt noderīgs, ja ir nepieciešama palīdzība, piemēram, sarežģītu administratīvu procedūru kārtošanā, saziņā ar iestādēm vai citu praktisku jautājumu risināšanā. Tas ļauj saņemt nepieciešamo palīdzību, neierobežojot personas rīcībspēju.

Sastādot pilnvaru, pie notāra jābūt klāt gan pilnvaras devējam, gan pilnvarotajam, un notārs pārliecinās, ka abi saprot savas tiesības un pienākumus. Pilnvaras sastādīšana ir maksas pasākums.

Nākotnes pilnvarojums
Nākotnes pilnvarojums ļauj cilvēkam jau iepriekš noteikt, kurš būs tiesīgs rīkoties viņa interesēs, ja veselības stāvokļa dēļ viņš vairs nespēs apzināti rīkoties. Atšķirībā no parasta pilnvarojuma nākotnes pilnvarojums sāk darboties tikai tad, kad cilvēks veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj saprast savas darbības nozīmi un vadīt savu rīcību. Lai nākotnes pilnvarojums sāktu darboties, nepieciešams attiecīgs ārstniecības iestādes ārstu konsīlija atzinums.

Šāds risinājums var būt noderīgs arī cilvēkam ar autismu, jo cilvēka spējas tikt galā ar dažādām situācijām var mainīties atkarībā no veselības stāvokļa, slodzes, dzīves situācijas un citiem apstākļiem. Nākotnes pilnvarojums ļauj jau iepriekš paredzēt, kas palīdzēs un pārstāvēs cilvēku situācijā, kad viņš pats īslaicīgi vai ilgāk nespēs apzināti rīkoties.

Tas var palīdzēt saglabāt pēc iespējas lielāku pašnoteikšanos – kamēr cilvēks spēj rīkoties patstāvīgi, viņš turpina to darīt, bet nepieciešamības gadījumā jau ir juridiski noteikta persona, kura var viņu pārstāvēt.

Pagaidu aizgādnība
Īpašos un steidzamos gadījumos tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību, neierobežojot personas rīcībspēju. To var noteikt uz laiku līdz diviem gadiem un tikai tad, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Šāds risinājums var būt nepieciešams situācijā, kad cilvēks, kurš parasti spēj rīkoties patstāvīgi, īslaicīgi nonācis situācijā, kurā viņam ir būtiskas grūtības pieņemt lēmumus vai rīkoties savās interesēs.

Piemēram, tas var būt nepieciešams, ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ īslaicīgi nespēj parūpēties par būtiskiem ikdienas jautājumiem vai ja pēkšņi vairs nav pieejama persona, kura līdz šim nodrošinājusi viņam nepieciešamo atbalstu.

Pagaidu aizgādnis nevar automātiski pieņemt visus lēmumus personas vietā. Tiesa nosaka konkrētas jomas, kurās pagaidu aizgādnis drīkst rīkoties, piemēram, saistībā ar rēķinu apmaksu, aprūpes organizēšanu vai dzīvesvietas jautājumiem. Pēc noteiktā termiņa beigām pagaidu aizgādnība izbeidzas, ja nav pieņemts cits tiesas lēmums.

Kur meklēt palīdzību?
Jautājumi par rīcībspēju, aizgādnību un atbalstu lēmumu pieņemšanā var būt sarežģīti, tāpēc nav nepieciešams visā orientēties pašiem. Atkarībā no situācijas pēc informācijas un palīdzības var vērsties vairākās institūcijās un organizācijās.

Bāriņtiesa
Bāriņtiesai ir būtiska loma aizgādnības jautājumos. Pēc tiesas lēmuma par personas rīcībspējas ierobežošanu tā ieceļ aizgādni, izvērtē viņa piemērotību un uzrauga aizgādņa pienākumu izpildi. Bāriņtiesa piedalās arī tiesas procesā par rīcībspējas ierobežošanu un sniedz informāciju par personas situāciju.

Resursu centrs “Zelda”
Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” darbojas cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību un interešu aizstāvības jomā. Centrs sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbalstu, kā arī informāciju par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām. “Zelda” ir sagatavojusi arī informatīvus materiālus par rīcībspējas ierobežošanu.

Notārs
Pie notāra var vērsties, ja nepieciešams sagatavot un noformēt pilnvarojumu vai nākotnes pilnvarojumu. Pilnvarā iespējams noteikt, kura persona un kādos jautājumos būs tiesīga pārstāvēt pilnvaras devēju. Noformējot pilnvaru, notārs pārliecinās par personas gribas brīvību un to, vai persona izprot pieņemto lēmumu. Notāra pakalpojumi ir maksas.

Tiesībsarga birojs
Pie Tiesībsarga var vērsties, ja cilvēks uzskata, ka viņa rīcībspēja tiek nepamatoti ierobežota, netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts vai netiek ņemts vērā viņa viedoklis. Tiesībsargs var izvērtēt situāciju, pieprasīt paskaidrojumus no iesaistītajām iestādēm un sniegt ieteikumus. Pie Tiesībsarga var vērsties ikviens.

Gadījumu vadītājs
Gadījumu vadītājs var palīdzēt orientēties pieejamajās atbalsta iespējās, saprast, kādi dokumenti nepieciešami un pie kādiem speciālistiem vai pakalpojumu sniedzējiem jāvēršas.

Tiesiskais regulējums

Civillikums (īpaši I daļas 4. nodaļas 2. apakšnodaļa)

Civilprocesa likums 

Bāriņtiesas likums

Atbalsts nozīmē ne tikai palīdzību grūtībās, bet arī iespēju cilvēkam attīstīt patstāvību un piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi. Šīs prasmes sāk veidoties jau bērnībā. Arī ikdienas izvēles – ko vilkt mugurā, kādu aktivitāti izvēlēties vai kā plānot savu dienu – palīdz bērnam mācīties pieņemt lēmumus un piedzīvot, ka viņa izvēlēm ir nozīme. Tāpēc ir svarīgi jau no bērnības radīt iespējas izvēlēties, paust savas vēlmes un pakāpeniski uzņemties arvien lielāku atbildību. Tas veido pamatu tam, lai pieaugušā vecumā cilvēks pēc iespējas vairāk varētu pats piedalīties lēmumos par savu dzīvi, saņemot tik daudz atbalsta, cik viņam nepieciešams.

Raksts tapis projekta "Compass" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, tomēr šeit sniegtā informācija un apgalvojumi atspoguļo autora(-u) viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Public Foundation Tempus oficiālo viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs par tiem nevar uzņemties atbildību.

Plašāka informācija par projektu un izstrādātā interešu aizstāvības rokasgrāmata pieejama mājas lapā https://compass.marsalapitvany.hu/advocacy-guide/interesu-aizstavibas-rokasgramata/

Foto: www.unsplash.com